Gaida Pūliņa


poems...

Kā zvaigzne es uzmirdzu šajā Būtībā,
Smaidot jums caur divām ne Būtībām,
Es esmu tāda pati
Būtībā.

* * *

Es nenožēloju neko.
Es tikai spēlējos.
Šai dzīvē īsajā,
Kur tikai vienu vēlējos.
Es satikt tos, ar kuriem iesim mēs uz Jaunu Cilti.
Aiz muguras kūp sadegušie tilti…



 
webmaster